Zo en dan is het nu tijd voor de Linda. Even in touch met mijn vrouwelijke kant
via Pixelpipe
Explore Posterous
Search posterous
Search all posts and users. Type a name, type a favorite song title, whatever! See what comes up.
More posterous blogs
Here are posterous posts filed under linda...
Naktssargs, kuram neiedalīja veļas vannotāju
Karameļu tēja no dienas uz dienu ved mūs pie pirmizrādes sarkanā paklāja, bet līdz tam vēl pāris dienu ceļš ejams, caur karamelizētām skrūvītēm, lentītēm, papīriem un bungu virsmiņām. Tas ir tāds laiks, kad katrs beidzās un visi top par lielumu un tad šis lielums sāk augt, man vismaz šobrīd tā liekas. Katrs izdara ko tādu, ko iespējams skatuves otrā malā strādājošie pat nemanīs...
Bet par to ne, jo šī papīra galvenie varoņi var apvainoties, ka vēl palikuši neatklāti, tātad..
Visiem ir skaidri zināms un nepalicis nemanīts, ka paši svarīgākie cilvēki ir atslēgu izsniedzēji, sargi un nu jau arī ugunsdzēsēji, kā ar citi kukainīši, kuru darbam ir neatsverama nozīme mūsu ikdienas dzīvē. Nav tak iedomājams rīts bez tā, ka kāds uz tevi uzrūc labarīta vēlējuma vietā un to visu kā glazūru sedz nepaceltās acis, tāda mazliet nenovērtēta dienas odziņa! Jo galu galā, tu šorīt esi jau tūkstošais, kuram vajadzēja tieši šīs durvis un kādu atslēgu no nr. 1 līdz 414, un automātiskajam atskaites blokam ( Kam lietosi? Cik ilgi? Vai tev maz vispār ir ļauts?)tev jau jābūt sagatavotam. Atslēgu uz jebkuru namiņu tev tā vienkārši nemaz nedabūt! Arī acīs visiem šiem ļaudīm, kas dara savu godprātīgo darbu ir iestrādāts mazs skeneris, viņš redz tev cauri, ja tev kas aiz ādas! Un nedomā blēdīties, ja tevī tiks pamanīta viltības drumstala, iespējams pat, ka tu galīgi neiepatiksies; tad zini, viņiem zem galda ir tāda maza zelta podziņa, kuru nospiežot, tev virsū uzkritīs būris un tad gan bez stingras komisijas nekur tu nespruksi! Un ir jau tā, nav tas nekāds noslēpums, ka pirms-ieejas sargu, atslēgu un piena vīru kantoros uz zemes ir uzvilkti mazi krustiņi, jebšu iezīmētas flīzes, tur gan nekad nestāviet, kāreiz tur arī tas būris kritīs! Jāatzīst, ka tieši ar flīzēm ir jābūt varen uzmanīgiem, jo esmu dzirdējusi nostāstus, ka zem galda ir arī tāda podziņa, kura ar dimantiem greznota, tas nākamais līmenis aiz zelta - kad to nospiežot, tad ceļš tavs ved uz pazemes kambariem, kur vergosi uz divriteņa, kas ražo elektroenerģiju rekvizītu kantora ledusskapim! Un šo durvju, uguns, atslēgu un citu vitāli nepieciešamo lietiņu glabātājiem vel ir arī tāds pelēks skapis ar pletnītēm, žņaugiem un savādākiem patīkamiem nieciņiem, ja sākšu tev aprakstīt tā pieliekamā saturu, tu naktī iemigt vairs nevarēsi.
Bet dāmas un kungi, šis nav rakstīts tādēļ, lai Jūs iebiedētu, bet gan, lai Jūs mazliet aizdomātos par šiem smagā darba darītājiem – lai rastos dziļa un nepārprotama cieņa pret šiem ļaudīm! Cienīt, godāt, mīlēt nakts, uguns un atslēgu kontroles dienesta darbiniekus...
„ Viena maza turku pupa
Ceļoja uz Angliju
Anglija bij’ aizslēgta
Atslēga bij’ nolauzta”
Kaut nekad nevienam tā negadītos! Phu, phu, phu!
P.S. Ja Jūs zināt kādu jauku dāmu, kurai patīk mazgāt netīro veļu publiski un ne tik ļoti! Ja viņai patīk vīrieši un ne tik ļoti, galvenais, lai vēlas iepazīties! Jo mums ir variants - pajauns kungs ar nelielu sirmuma akcentu, satriecošu acu skatienu, naktīs mēdz negulēt (nesmēķējošs)! Un ar nepārprotami nopietnu attieksmi pret darbu.
* kandidātēm nr. lūdzu izņemt pie pirmā „Venden” aparāta pa labi roki.
Jaunatnes ansambļa vadītāja.
Svētdienas pārsteigums
Mazos krāsainos rītos saule zīmē ēnas uz asfalta, tepat blakus garas sarunas, kafijas dūmi gaisā un sākas visiem kopīgs laiks, ik rītiņu, ik vakariņu. Dažkārt ar notiek tā, ka laiks sāk niķoties un tad tas kļūst garš un bezgalīgs, neviens to nemāk kliedēt un nekas tam nelīdz. Kārtis, mīklas, datori vai puzles, arī multfilmas vairs neizklaidē, pat kafija ar dūmiem nelīdz - tas ir tas! Pareizāk, tā ir viņa - garlaicība, kad laiks pieņem košļājamās gumijas garumu. Bez tam, tā ir tāda garlaicība, kurā pat visdzīvīgākā radība apstājas aiz neinteresantuma. Ilgi tā nevar. Tā runā, tā saka, ka vajag tikai vēlēties. Sacīts- darīts! Tiek izgudrots operatīvs plāns garā laika apkarošanai. Manā bērnībā bija tāds triks, kurš, cik atminos, bija rakstīts žurnālā „Zīlīte” - kā izsaukt baltos rūķīšus. Jāaizver acis un tūkstoš reizes jāatkārto – balto rūķīt, parādies! Pēc skaitīšanas ievēlies, ko vēlies un tas noteikti piepildās! (Toreiz es bieži vēlējos mandarīnus, bet cerības neattaisnojās.) Saka, ka laikam ejot, daudz kas mainās un es mēģinu vēlreiz. Aizveru acis un dikti, dikti vēlos. Tici vai ne, viss notiek kā uz burvju mājienu un parādās Pauls, jeb Aleksis, kas tik viņš nav bijis, bet šodien viņš ir meistars, kuram padodas iznīcināt garlaicību un viņa majestātiskais uzdevums pavisam nevainīgs un sirsnīgs. Acis tam mirgo kā eglīšu lampiņas un ir pilnīgi skaidrs, ka tas būs viņš, kas atsūtīts, lai tiktu galā ar laika ātrumu.
Pirms turpinu, ir svarīgi uzsvērt, ka sadarītā pamatā ir dziļa mīlestība un mazs uzmanības apliecinājums kolēģiem. Mēs tikai vēlamies, lai dārgie laika biedri pamana dzīves gaišās, nevis tumšās puses.
Tā mēs ar Paulu satiekamies Nacionālā teātra pagrabā, kur, kopš valstī sākusies krīze, gaisma ir ieslēgta tikai gaiteņu galos. Viņš iet pa priekšu, es sekoju; te pēkšņi Pauls apstājas un paiet divus soļus atpakaļ, apstājoties pie gaismotāju dienesta durvīm. Tām blakus stāv kaste, kurā ieslēpta lustra. Viņš smīnīgi paskatās un sāk kasti vilkt priekšā gaismas dievu dienesta durvīm.
Es skatos un saku: „Kas tas?”
Viņš aizvien smaidīdams atsaka: „Viņiem baigi patīk, ja šitā dara!”
Paula balss skan tik pārliecinoši, ka man pat neticas, ka varētu būt savādāk. Tomēr prātā iešaujas doma, kuru pasaku viņam skaļi: „Bet ja nu lustru sadauzīs?”, kam seko atbilde: „Nē!” Tagad gan es viņam ticu, nevar būt, ka kāds, kurš runā tik pārliecinoši, patiešām spētu melot! Kopš tā vakara es zinu, ka tieši tāpēc jau tur tā kaste ar stāv, lai, katru reizi ejot garām, kāds to pievilktu priekša durvīm! Kā gan neviens ātrāk par to neiedomājās?!
Pēc tam, kad ir atklājusies kastes jēga teātrī, nejauši uzzinu, kāpēc tik daudzi uz darbu brauc ar riteņiem. Tāpēc, lai kāds tos samainītu vietām, kaut kur iestumtu, pārstumtu vai aizstumtu.
Tā ir ikdienas krāsošana - vai varat iedomāties, cik pārsteigts ir kāds, noejot pagrabā, mēbeļu magazīnā un ieraugot, ka divriteņa, kuru viņš tur ir atstājis vairs nav! Ai, ai, ai, ai.... Bet, skat, pa labi, uz augšu, leju un tu atkal esi prieka pilns! : ) Tieši tāpat ir ar lustras kasti, vajag panākt prieku, ka verot durvis vaļā, rodas prieks, par to, ka kaste pēkšņi nestāv priekšā. Un ja kaste nekad nebūtu piestumta priekšā durvīm, tad kāds gan prieks no durvju virināšanas?
Viss ģeniālais ir vienkāršs un ik pa laikam vajag saviem apkārtējiem atgādināt, ka ne tikai darbs ir vienojošs šajā mājā, bet arī dalīšanās jaunās atziņās, bez tam - mēs esam dzīvi! Un aizvien meklējam vietas, lietas, par kurām nebijām piešķīruši jēgu, tagad mums jau ir divas lietas, kas radījušas cēlus mērķus - kaste un divriteņi!
NT centrālā aploka aitu gane.
Blessed and wanted to say it!!
Love my Mom and Dad more than anything, they are the best parents, better than anyone can imagine; love my brother, Matt and his family: Kristin, Reece and Kara! I have the best extended family: grandma Brannan, my aunts, Jo, Vickie and Linda!! My cousins are varied and unique: Carole, the horse lover; Liz, the most loving and devoted mom; Jodie, who keeps me looking good and who I strive to be like; Joey, my brave soldier and loving husband to Leicar and father to the cutest boys, Will and Sebastian; Michelle, who reminds me of my teenage years, she is a creative, deep thinker and a very unique young woman; and Michael, who is the most loving boy I know and keeps me laughing!! I love my cats, my dog, my freedom!!
Then there is my chosen family! Tamara and Hayden (my snooka-dooka), you 2 keep me going. Ya'll have been such a blessing and I love you so much! Kiera, my god-daugher; the most beautiful young lady - I can't believe how she's growing up so quickly! I couldn't love you more if you were my own child! John, Alvin, Tyrone; you guys have made such big differences in my life, in your own ways! You know how I feel about each of you!
Ma 2.0~~I've come to care about and love this lady soooooo much!!! I think I talk to her more than anyone else!! I can't wait to finally meet her!! Love from your udder dauder! Send me a Rooster ;)
Anthony; my feelings for you cannot be put into words. All I can say is you are God's gift to me! I look forward to growing in God w/ you and seeing where life takes us!! HE has such great plans for us both and it will be a joy to witness Him working through you!
På jobb
Vi snakket om Posterous i lunsjen og jeg viste Linda hvor lett det var å ta bilde med PicPosterous (apps) og laste opp med iPhonen.
